Mūsdienās neviens īsti nezinās pateikt, kā radies ticējums, ka jaunlaulātajiem savas pirmās kopējās pastaigas laikā noteikti jāpāriet pāri septiņiem tiltiem, tā teikt, jāpārvar šie šķēršļi, lai viņu kopdzīve būtu ilga un laimīga.

Iespējams, ka aizsākums šai tradīcijai meklējams senākos laikos Prūsijas galvaspilsētā Kenigsbergā  (tagad  – Kaļiņingrada). Upe šo pilsētu sadalīja trijās daļās – ziemeļu un dienvidu daļā, bet trešā  –  Kanta sala, savukārt šīs pilsētas daļas savā starpā savienoja septiņi tilti. Kā gan varēja tos visus šķērsot, ne uz viena tilta neuzejot divreiz?

Izcilais 18. gadsimta matemātiķis Leonards Eilers pierādīja, ka tas ir neiespējami. Bet ķeizars Vilhelms šo problēmu atrisināja vienkārši, pavēlot uzbūvēt vēl vienu tiltu – astoto.

Rīgā šo septiņu tiltu uzdevumu var risināt visdažādākajos veidos, jo pilsētā to ir gana daudz – bezmaz 80 gan lielu, gan mazu tiltu.

Cita lieta, ka pārcelšanās pāri upei jāizvēlas ļoti saprātīgi, jo līgavainim līgava būs jānes uz rokām. Tādēļ diezin vai būtu prāta darbs organizēt šo gājienu pāri Daugavai pa Akmens tiltu. Šis tilts, būvēts pagājušā gadsimta vidū, neapšaubāmi ir skaists, taču tā garums nedaudz  pārsniedz  pusotru kilometru.  Paralēlais Vanšu tilts, arī skaista pagājušā gadsimta beigu būve, ir vēl garāks par Akmens tiltu.

Tomēr ir redzēts dažs labs drosminieks – stiprinieks, kas savu izredzēto nes uz rokām, kādus piecsimt metrus  soļojot pa Akmens vai Vanšu tiltu. Viņi acīm redzami tic, ka jo garāku ceļa gabalu noies, jo vairāk dzīvē būs laimes. Tiesa, vēsture par to klusē, kā pēc šāda ceļojuma līdzās intensīvajai transporta kustībai izskatās līgavas kāzu kleita.

Esam pamanījuši, ka visbiežāk līgavaiņi savas līgavas nes uz rokām pāri romantiskiem mīlnieku iecienītiem tiltiņiem, piemēram, pa tiltiņu pāri Rīgas kanālam pie Bastejkalna vai pāri Mārupītei Arkādijas parkā. Un pilnīgi pamatoti, jo šie tilti izskatās  ļoti romantiski, turklāt pie to margām ir iespējams piekarināt slēdzeni ar iegravētiem jaunlaulāto vārdiem.

Ievērojot šo kāzu tradīciju, iecienīts ir pārbrauciens pāri Salu tiltam – tas ir trīsarpus kilometru garš. Vēl var izvēlēties arī nesen būvēto Dienvidu tiltu, kura kopgarums ir astoņi kilometri.  Mūsdienu Rīgā tā nudien ir pati lielākā laimīgas kopdzīves garantija.

Dalīties: