Latviešu
Līgava nedrīkst pati šūt sev kāzu tērpu, tad nelaimīgi dzīvo. Ja brūtei, kāzu drēbes šujot, diegs mezglojas, – tā sievās būs laimīga. Miršu kroni vajag pīt ar zaļu diegu, lai visas cerības piepildītos; gali jāsasien kopā, lai dzīvē nešķirtos.
Kad līgavu ģērba, tai pie kājas lika naudu.
Kad līgava brauc uz baznīcu, tai jāpārvelk trīs reizes ar roku pār seju, lai nepaliek veca.
Ja brūte baznīcā uzmin brūtgānam uz kājas, tā valdīs pār vīru.
Kad uz brūtes kroni lietus līst, būs bagāta dzīve.
No brūtgāna nekad nedrīkst saņemt kurpes vai zeķes, tad izšķirsies.
Derības un kāzas jādzer pilnā mēnesī, tad ies labi jaunā dzīvē un ilgi saglabās jaunību.
Ja kāzu dienā līgavai plīvurs pārplīst, būs nelaimīga dzīve.
Kāzās meitas nedrīkst sēdēt galda stūrī, tad paliek vecmeitās.
Ja kāzās brūtei galva sāp, vīrs būs liels dzērājs.
Uz kāzām ejot, jāēd rupjmaize, tad būs liela dancošana.
Ja kāzu dienā brūte ir jautra, dzīvē viņai būs jāraud; ja brūte ir noskumusi, laulības dzīvē ies labi.
Uz mājām no baznīcas braucot, jaunajai sievai jāmet pie tiltiem dziju gali; ezeros un upēs nauda; kūtī, klētī, pirtī – veltes; namā – prievītes un zeķes.