Latviešu
Daudzās zemēs līgavaiņa pienākums pārkāpt pāri mājas slieksnim, turot līgavu uz rokām, acīmredzot, lai pasargātu viņu no ļauniem gariem. Ir zināma arī šāda paraža – noteiktā vietā noglabāt slēdzeni un, iekams jaunais pāris ieiet mājā, aizslēgt to, bet atslēgu izmest. Ticējums vēsta, ka tad jaunais pāris dzīvos ilgi un laimīgi.
Vācijā līgavainis kāzu dienā uzvalka kabatās ieber nedaudz graudu, kas, kā vēstī ticējums, jaunajai ģimenei atnesīs naudu un veiksmi.
Atbilstoši tradīcijai kāzu norise Grieķijā nav iedomājama bez acs attēla atveidojuma uz līgavas draudzeņu un līgavaiņa draugu apģērba. Acs attēlam jāpasargā jaunlaulātie no neveiksmēm. Bet pirms kāzu nakts jāļauj bērnu bariņam padraiskoties jaunlaulāto gultā, lai pāra pēcnācēji būtu veselīgi.
Kad Ungārijā uz ielas parādās kāzinieku mašīnu rinda, visi tuvumā esošo automobiļu vadītāji ar signāliem sveic un sumina līgavu un līgavaini.
Nigērija izsenis ir slavena ar pavisam neparastu tradīciju – līgavai pirms kāzām ir krietni jāpieņemas svarā, jo citādi viņu var aizsūtīt atpakaļ pie vecākiem.
Kenijā ir pieņemts, ka jaunais vīrs pirmajā kopdzīves mēnesī nēsā sievietes apģērbu, lai tā īsti saprastu, ko nozīmē būt sievai. Vēl šajā zemē ir nostiprinājusies tradīcija izkrāsot līgavas rokas un nagus ar rituāliem rakstiem, turklāt krāsa turas gandrīz vai gadu un atgādina sievietei par tās jauno statusu.
Savdabīga tradīcija radusies Indijā. Pēc kāzām viens no kāziniekiem jauno pāri apber ar dažādu augu ziedlapiņām, tādējādi pasargājot jauno pāri no tumsas spēkiem.
Ķīnā kāzu ceremonijas laikā jaunlaulātie dzer vīnu no glāzēm, kas sasietas ar sārtu lentīti.
Savukārt laulību ceremonijas laikā Francijā ir sena šāda tradīcija – līgava un līgavainis kopīgi tukšo trauku, kuram katrā pusē ir pa osij. Kā vēstī ticējums, jaunlaulātajiem tas atnesīs laimi.
Kādas indiāņu cilts līgavas tērpā ir jābūt četrām krāsām, kas simbolizē četras debespuses. Melnā krāsa – ziemeļus, zilā – dienvidus, oranžā – rietumus, bet baltā krāsa – austrumus. Līgava un līgavainis kāzu ceremonijas laikā raugās uz austrumiem, tur, kur lec saule. Tādējādi tiek simbolizēts jaunās dzīves sākums.
Viena no vispazīstamākajām tradīcijām neapšaubāmi ir līgavas zagšana. Tā tika praktizēta daudzās zemēs. Japānā, piemēram, līdz 19. gadsimta vidum, Īrijā – līdz 18. gadsimtam, bet Itālijā, lai nosargātu līgavu, turīgas ģimenes atvasi, bija nepieciešamas pat vairākas sardzes vienības. Savukārt Čīles araukāniem šī tradīcija ir joprojām aktuāla.
No Rietumiem esam aizguvuši vienu no vispopulārākajām tradīcijām. Kāzu buķeti līgava met draudzenēm, un tā, kura to noķers, pirmā izies pie vīra.
Eiropā dažkārt kāzu ceremonijas laikā ir pieņemts pirkt tiesības uz deju ar līgavu, liekot naudu uz speciālas sudraba paplātes.
Krievijā ir pieņemts, ka līgavainis neredz līgavu līdz ceremonijas sākumam. Jaunlaulātos sagaida ar maizi un sāli. Viņiem pasniedz maizes klaipu, no kura abiem jaunlaulātajiem jānokož pa kumosam. Ir ticējums, ka tas, kurš nokodīs lielāko kumosu, ģimenē būs noteicējs.