Latviešu
Gandrīz visu līgavu iecienīta tradīcija – pēc kāzu ceremonijas līgava ar muguru nostājas pret viesiem un pāri galvai met kāzu pušķi. Tā, kura pušķi noķer, drīzumā svinēs kāzas.
Labs priekšnosacījums – kāzu dienā līsts lietus.
Lai laulības dzīve būtu izdevusies, līgavai kāzu dienā pienākas paraudāt.
Lai jaunlaulātos dzīvē pavadītu veiksme, neviens nedrīkst šķērsot ceļu līgavai un līgavainim. Taču, ja rodas situācija, ka jaunajam pārim kāds var nejauši vai tīšām šķērsot ceļu, kāzu lieciniekiem jāturas kādu soli viņiem priekšā.
Ja kāds no jaunā pāra radiem vai jaunlaulātajiem kāzu dienas rītā nošķaudās, līgava laulībā būs laimīga.
Lai laulības dzīve būtu veiksmīga, kāzu dienas rītā līgava nedrīkst redzēt līgavaini. Pirms kāzām līgavai jānakšņo vecāku mājās vai blakusistabā, ja jaunie dzīvo kopā. Ja pirms kāzām jaunie dzīvo atsevišķi, tiekoties ar līgavaini kāzu dienā, līgavai jau jābūt apģērbtai un sapostai.
Uz kāzu svinībām līgavai jāuzvelk gan kāds vecs apģērba gabals, gan kaut kas jauns, gan kaut kas, ko kāds jau nēsājis, kā arī kaut kas gaiši zils, piemēram, jāiesien gaišzila lentīte. Tiek uzskatīts, ka šī lentīte simbolizē līgavas mīlestību un uzticību. Kaut kas vecs – tā varēja būt kāda mātes dāvāta lieta, kas simbolizē mieru un gudrību laulības dzīvē, bet svešs apģērba gabals – kāda lieta, ko nēsājusi precēta un laimīgā laulībā dzīvojusi sieviete, kas dod savu svētību jaunlaulātajiem.
Kāzu dienā līgavas māte nodod meitai ģimenes relikviju. Šī lieta līgavai jātur pie sevis, lai nodrošinātu savas ģimenes labklājību.
Nav ieteicams laulāties zaļā kleitā. Bet jau panēsāti apavi nodrošinās laimīgu laulības dzīvi. Tādēļ dažas dienas pirms kāzām līgavai ir jāienēsā jaunās kurpes.
Pirms došanās uz kāzu ceremoniju, līgavai, ja viņa vēlas, lai māsa ātrāk izietu pie vīra, uz galda uzklātais galdauts nedaudz jāpavelk aiz stūra.
Lai mīļoto kāda neaizvilinātu, gudra līgava nevienai no draudzenēm neļaus nostāties savā priekšā pie spoguļa. Tas pats attiecas arī uz līgavaini.
Kad jaunais pāris pēc atgriešanās no dzimtsarakstu nodaļas tuvojas svētku galdam, kādam no vecākajiem ģimenes locekļiem jaunlaulātie trīs reizes jāapved apkārt mielasta galdam. Pēc slāvu tradīcijas tas simbolizē vīra un sievas ciešās saites.
Pēc laulību ceremonijas abiem jaunlaulātajiem kopīgi jāielūkojas vienā spogulī – tas nodrošinās veiksmi.
Ja laulību gredzens nokrīt, pirms tas tiek uzvilkts pirkstā, tā ir slikta zīme. Ja nu tā ir atgadījies, kāzu liecinieki izver caur gredzenu diedziņu, kas katram gadījumam jau iepriekš ir sagatavots. Šis diedziņš savāks sevī visu slikto. Tikai pēc tam gredzenu drīkst uzvilkt pirkstā. Pēc ceremonijas diedziņš ir jāsadedzina, sakot: „Uguns, sadedzini visas manas bēdas un skumjas.” Šo procedūru veic tas, kurš pieļāvis, ka gredzens nokritis. Pēc tam, kad līgavainis uzvilcis gredzenu līgavas pirkstā, viņa nedrīkst ņemt rokās tukšo kārbiņu, kurā glabājušies gredzeni. Parasti to paņem kāda no līgavas draudzenēm, kura vēlas ātrāk iziet pie vīra. Ir ticējums, ka tā, kura šo kārbiņu paņem, būs nākamā līgava.
Lai laulības dzīve ritētu bez strīdiem, jaunlaulātie sadauza šķīvi un kopīgi pārkāpj pāri lauskām.
Līgava nedrīkst pati kāpt pāri mājas slieksnim, bet jaunajam vīram viņa jāienes uz rokām. Tad jauno sievu mājās visu laiku nēsās uz rokām. Šis ticējums nav spēkā, ja jaunais pāris šajā mājā kopīgi dzīvojis jau pirms kāzām.
Sagaidot jauno pāri no dzimtsarakstu nodaļas, vīramāte un vīratēvs jaunajiem pasniedz maizi un sāli. Katrs no jaunlaulātajiem nokož pa kumosam, nepieskaroties maizei ar rokām. Tas, kuram izdodas nokost lielāko kumosu, ģimenē būs noteicējs.
Gandrīz visu līgavu iecienīta tradīcija – pēc kāzu ceremonijas līgava ar muguru nostājas pret viesiem un pāri galvai met kāzu pušķi. Tā, kura pušķi noķer, drīzumā svinēs kāzas. Variants – viesi nostājas aplī, bet līgava ar aizvērtām acīm meklē, kam nodot kāzu buķeti.
Pēc tam jaunais vīrs nosien no sievas kājas dekoratīvo lenti vai prievīti un arī, atmuguriski stāvot, met to kāzu viesiem. Tas, kurš to notvers, visdrīzāk no visiem atradīs draudzeni – savu otro pusīti.
Ļoti svarīgs ticējums –, izejot pie vīra, līgavas kurpēm jābūt slēgtām. Tad laime neaizplūdīs prom no mājām. Bet, ja kurpes piedevām ir bez sprādzēm, bērns viegli nāks pasaulē.