Alīna un Valērijs

Nesen, ar mums sazinājās Alīna ar vēlmi dalīties ar savu stāstu, mūsu stāstu sērijā  "Oriģinālās kāzas" par kāzu svinībām ar vīru Valēriju. Sajūsmināti izskatījām atsūtītās fotogrāfijas un nekavējoties sazinājāmies ar Alīnu, lai izjautātu visu sīkāk. Tā izvērtās emocionāla, jutekliska intervija, ar kuru steidzam dalīties ar saviem lasītājiem un ceram, ka jūs no šī stāsta smelsieties tikpat daudz pozitīvas iedvesmas kā mēs.

Alīna un Valērijs ir cirka mākslinieki, viņi iepazinās treniņa laikā cirka arēnā un iemīlējās. Viņus vieno aizraušanās ar izrādēm, mīlestība pret skatuvi un teātri, kā arī kopīgi projekti. Spilgtas personības - gaišas kāzas! Joki, oriģināli tērpi, triki, pasaku tēli un kā liecinieki - pazīstamais iluzionistu pāris Dace un Enriko Pecolli. Uz tādiem svētkiem varētu pārdot biļetes!

Kur un kad notika svinības?

Cirka mākslinieku dzīve un plānošanas koncepcija nav savienojami jēdzieni. Daudzas reizes mēs pārcēlām kāzu datumu, dažreiz tas notika tieši pirms pašām svinībām, jo ​​līgumi par cirka izrādēm bieži vien tiek slēgti pēdējā brīdī. Mums bija grūti precīzi paredzēt, kad īsti būsim Latvijā, un plāni mainījās visa gada garumā. Taču, pateicoties savai profesijai, esam pieraduši pie spontāniem notikumiem un esam iemācījušies ātri pielāgoties dažādiem notikumu pavērsieniem. Galu galā viss notika 12.septembrī. Esam pateicīgi mūsu viesiem, kuri varēja būt mums līdzās mūsu svētkos, neskatoties uz to, ka ielūgumi tika izsūtīti ļoti īsu brīdi pirms paša pasākuma.

Kas attiecas uz vietu, tad abi gribējām kaut ko īpašu, abi sapratām, ka laulību ceremonija dzimtsarakstu nodaļā nav mums piemērota. Mūsu izvēlētajā datumā nebija iespējams ieplānot kāzas baznīcā, tāpēc ceremonija dabā kļuva par ideālu variantu. Izvēlējāmies viesu nama vasaras terasi ar skatu uz Lilastes ezeru un trim skaistiem bērziem. Šis viesu nams kļuva arī par lielisku vietu svinību turpināšanai.

Svinību dekorācijas zālē veidojām paši. Tā kā mūsu draugu lokā pārsvarā ir radoši cilvēki un mākslinieki, vēlējāmies radīt atmosfēru teātra skatuves stilā, kas būtu jau pazīstama vide mums visiem. Izvēlējāmies tumši sarkanas un sudraba krāsu kombināciju, šur tur pievienojot tradicionālo balto. Jaunā pāra galds bija izrotāts sarkanos un bordo toņos, it kā tas būtu skatuves aizkars, kas lieliski harmonizējās ar sarkanajām auduma salvetēm un bordo glāzēm uz viesu galdiem. Un, protams, visur dzirkstīja spilgti kristāli, kas vēl vairāk paspilgtināja pasakaino un svinīgo atmosfēru.

Pastāstiet vairāk par pasākuma gaitu, kādi varoņi tika uzaicināti un kādas bija izklaides?

Pašos svētkos mēs ar Valēriju ieradāmies jau kā vīrs un sieva, tajā pašā dienā no rīta mēs oficiāli sarakstījāmies dzimtsarakstu nodaļā liecinieku klātbūtnē. Tāpēc mums atlika tikai dot vaļu fantāzijai un radīt maksimāli brīvākos, pasakainākos, gaišākos svētkus, tādus, kādus tos iedomājāmies.

Viesus sagaidīja mūsu labs draugs, profesionāls mīms. Viņš bija pilnībā iejuties tēlā: melnbaltā svītrainā kreklā, melnā beretē ar pieskaņotu sejas grimu. Mīms izspēlēja komiskas ainas un palīdzēja pavadīt viesus uz viņu vietām. Kamēr viesi pamazām ieradās, burvīgu gaisotni radīja veclaicīgās cirka mazās ērģeles, uz kurām kāzu melodiju izpildīja pats Enriko Pecolli. Kad visi sapulcējās, kaisot zelta putekļus, parādījās mākslinieks, tērpies kā eņģelis ar lieliem baltiem spārniem un sagaidīja viesus. Eņģelis uzaicināja Valēriju uz kāzu arku, un tā bija zīme, ka ceremonija varētu sākties. Jāpiemin, ka izņemot lieciniekus, neviens no kāzu viesiem nebija informēts, par mūsu rīta laulības noslēgšanu. Šis, it kā sīkums, ļāva katram svētku viesim izjust visas svētku emocijas. Ceremonijas laikā notika smieklīgi atgadījumi, piemēram, triks ar pazaudētajiem laulības gredzeniem un paziņojums par vārda maiņu uz "Elastīgo" pēc laulībām, kas ļoti šokēja mūsu māmiņas.

Visu svētku laikā notika dažādas izklaides, spēles un uzdevumi, par kuriem parūpējās mūsu radošie liecinieki.

Vakarā Pecolli pāris rādīja burvju trikus, un cirka studija, kurā sākām savu karjeru, mūs apsveica ar brīnišķīgu priekšnesumu.

Negaidīts risinājums tika izvēlēts arī pusnakts sakramentam. Nolēmām šo aizkustinošo svētku daļu nedaudz dažādot un tieši pusnaktī mūs sagaidīja lielais zaļais briesmonis Šreks! Pēc dažādu uzdevumu izpildes Šreks mūs iecēla par karali un karalieni savā valstībā, uzliekot uz mūsu galvām lielus uzpūstus kroņus.

Jūsu tērpi bija patiesi pārsteidzoši un neparasti. Pastāstiet mums, kā jūs tos veidojāt?

Jums taisnība, galvenā doma izvēloties tērpus bija izdomāt ko neparastu. Tajā pašā laikā mums bija svarīgi saglabāt tradicionālo noti.

Ar Valērija tērpu viss bija pavisam vienkārši, zinājām, ka tērpam jābūt violetam, jo ​​viņa skatuves atpazīstamais tēls ir violeta iguāna. Tādu atradām - elegantu, skaistu, tumši violetu smokingu ar smalki izšūtiem ziediem un tumši zilām atlasa biksēm.

Ar manu tēlu viss bija nedaudz sarežģītāk. Ilgi domāju un mēģināju sajust, kādu kleitu vai kostīmu es vēlētos uzvilkt savā kāzu dienā. Skatījos žurnālus, smēlos idejas internetā, gāju uz kāzu saloniem un tā tālāk. Ļoti ilgu laiku mani meklējumi nevainagojās ar panākumiem. Biju pārliecināta, ka katrai meitenei vismaz reizi mūžā ir jāuzvelk balta princeses kleita. Tāpēc es negribēju atteikties no tradicionālās līgavas kāzu kleitas, un man radās grūts uzdevums: kā apvienot klasiskas pufīgas kleitas skaistumu ar kaut ko īpašu, neparastu un ne tik ierastu. Es sāku mēģināt modelēt mana prātā radīto tēlu.

Spīdīgie akmentiņi, krelles un dzirkstošie dimanti vienmēr ir bijusi mana vājība. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es tik ļoti mīlu savu profesiju, jo uz skatuves ir iespēja vilkt skaistus tērpus ar daudz spīdīgiem kristāliem un spīguļiem. Savās kāzās es arī gribēju paspīdēt tiešā nozīmē! To saprotot, man radās ideja par garu, mirdzošu bodiju un gaisīgiem tilla svārkiem, kas izšūti ar briljantiem un koši baltiem akmeņiem tiem augšpusē. Turklāt šāds kostīms kāzu dienā ļautu izpildīt ierastos akrobātiskos trikus ar špagatu elementiem košākām kāzu fotogrāfijām. Tērpa izgatavošanā piedalījās vairāki cilvēki, un beigās viss sanāca tieši tā, kā es biju iecerējusi.

Nu, kas gan ir būt princesei savās kāzās bez diadēmas? Šo skaisto kāzu aksesuāru man izgatavoja modes dizainere Ieva Ādamsone.

Man bija divi apavu pāri: satīna kurpes oficiālajai daļai un baltas kedas aktīvai fotosesijai un vakara dejām. Izšuvumu ar kristāliņiem uz abiem pāriem veicu pati, lai tās spīdētu ne mazāk kā mans tērps.

Vai bija ieplānots doties medusmēnesī?

Profesijas dēļ mēs regulāri ceļojam un labprāt to darām. Pēc kāzām bijām vairākās valstīs. Pirmā valsts, kuru apmeklējām kā vīrs un sieva, bija Horvātija. Tas bija skaists un neaizmirstams piedzīvojumiem bagāts ceļojums, kurā redzējām dabas fenomenu – Plitvices ezerus un pat iemācījāmies nirt.

Tomēr romantiskākais ceļojums pēc mūsu kāzām, kas iesākās nejauši un manā sirdī palika kā ļoti īpašs notikums, bija ceļojums pa Latviju - Kurzemē, tikai uz pāris dienām! Sajūtas, kas radās šajā īsajā ceļojumā, pārspēja visas spilgtākās emocijas no jebkura ārzemju ceļojuma. Mums bija jāuzstājas Ventspilī, tas vairāk bija kā kārtējais komandējums. Taču ar šo īso laiku mums pietika, lai apskatītu visu Kuldīgas skaistumu un Ventas-Rumbas ūdenskritumu, nogaršotu slaveno ozolzīļu kafiju mājīgajā Kandavā, nogaršotu tradicionālos Sklandraušus  Alsungā, apskatītu romantisko Ēdoles pili, izstaigājot tā pagrabus un uzkāpjot augstajā tornī, kā arī apciemojot bijušo Rīgas cirka direktori Lolitu Lipinsku, kura mūs sagaidīja savās lauku mājās, cienāja ar gardām vakariņām un aicināja sasildīties pirtī.

Jūsu iespaidi. Vai viss izdevās, kā plānots?

Kāzu diena nav tikai lieli svētki vai obligāts pasākums radiem un draugiem, kā mēs mēdzam domāt. Šī ir patiesi īpaša diena, piepildīta ar vienreizējām sajūtām un emocijām. Patiesībā šī nav pat viena diena, bet gan vesels pārsteidzošs periods ar gatavošanos un pastāvīgām domām par šo notikumu.

Tas viss ir tik skaisti, ka, godīgi sakot, svētkiem beidzoties, paliek mazliet skumji, ka tāda pasākuma vairs nebūs. Tāpēc iesaku nežēlot naudu ne videogrāfam, ne fotogrāfam, jo ​​ir ļoti svarīgi saglabāt šīs brīnišķīgās atmiņas. Grūti iedomāties kādu citu dienu, kas tik ļoti būtu MŪSU.

Pateicamies Alīnai par tik emocionālu stāstu un vēlam šim pārim jaunus mirdzošus radošos priekšnesumus, un lai vēlme ienest savā dzīvē spilgtas krāsas tos nekad nepamet!