Bārbeles evaņģēliski luteriskā baznīca

Pirmā Bārbeles baznīca celta 1567. gadā, kad hercogs Gothards Ketlers pavēlēja uz Mazbārbeles muižas zemes celt baznīcu. Arī baznīcas līdzgaitniece - pastorāta ēka - radusies vienlaikus ar baznīcu. 1682.g. minēts, ka tā ir sliktā stāvoklī.

Otrā koka baznīca ir ar salmu jumtu celta 1716.gadā par Johana Voltera fon Felkerzāma līdzekļiem
1789. gadā par pēdējā hercogistes valdnieka hercoga Pētera (1769-1795) līdzekļiem uzcēla akmens mūra baznīcu bez torņa, ar 300 sēdvietām.

1877.g. mācītājs uzdeva arhitektam Stangem izstrādāt jaunas baznīcas projektu pēc kura bija paredzēts paaugstināt baznīcas jomu, uzbūvēt velvētus griestus un paaugstināt logus. 1882.g. pēc Stanges projekta sākās baznīcas pārbūves darbi. Augustā svinēja atjaunotā torņa spāru svētkus. 1883.g. 16. oktobrī gandrīz no jauna uzbūvēto baznīcu varēja iesvētīt.

Neogotiskā stilā celtā baznīca ir akmens garenbūve ar izvirzītu kvadrātisku torni, kas pāriet astoņstūrī. Torni noslēdz slaida astoņstūra piramidāla smaile. Uzmanību pievērš akcentētais neogotiskais ieejas portāls ar māsverku un rustojumu ieejas durvju pildiņos. Draudzes telpai segmentveida griesti. Virs ieejas uz toskāniskām koka kolonnām balstīta ērģeļu lukta.

1883.g. būvētais Bārbeles baznīcas neogotiskais altāris ir viens no savdabīgākajiem sakrālas mākslas paraugiem Latvijas luterāņu baznīcās. Tā baldahīnveida jumtiņu balsta četras slaidas korintiskās kollonas ar pinakliem un fialēm. Altāra augšdaļu rotā augsts, dekoratīvs smailgala frontons, kas noslēdz altāra kompozīciju. Altāri ierobežo ažūra sētiņa ar arkatūras motīvu. Baznīcas altāris, ko rotā 1872.gada Berlīnes mākslinieka, profesora Locillota de Marss darinātā altārglezna “Kristus pie krusta” (150x101cm), ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Vienlaicīgi ar pārējo iekārtu tika izgatavota arī kancele. Pašreizējā poligonālā askētiskā kancele un tās jumtiņš, domājams, darināts krietni vēlāk par altāri.

Pirmās Bārbeles baznīcas ērģeles 1865.g. uzbūvēja kāds apšaubāms poļu ērģeļbūvētājs par 250 rubļiem. Ērģeles ziemā un vasarā katru svētdienu kauc. Otrās ērģeles un ērģeļu prospektu 1883.g. par 1230 rubļiem būvējis Jēkabpils ērģeļmeistars Mārtiņš Krēsliņš, kas 1904.g. ērģeļu prospektu arī pārbūvējis. Neogotisko ērģeļu prospektu grezno gotiskā dekora elementi - zeltītas smailkoka arkas, fiales, krusta puķes, krabji.

Dievkalpojumi: mēneša 2., 4. svētdienā plkst. 14.00

Mācītājs: Artis Burovs